Laika Tilti

Stāsts par Baltijas poētisko dokumentālo kino un cilvēka dvēseles meklējumiem mākslā kādreiz un šodien.

No Lietuvas miglas pa aizlijušām pļavām līdz Latvijas zvejnieku ciematiem. No nāvinieku kameras Rīgas cietumā līdz zvaigžņu pētniekiem Izraēlas tuksnesī. No saulgriežu ugunskuriem Igaunijas salās līdz 235 000 000 sejām aiz Dzelzs priekškara. Laiks iet, bet mēs joprojām dzīves nogriežņos kļūstam tikai par desmit minūtēm vecāki…

Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, pateicoties tā sauktajam “Hruščova atkusnim”, jauni dokumentālisti Latvijā, Igaunijā un Lietuvā izaicināja tā laika propagandas kino tradīcijas un Hroniku pārvērta Mākslā. Šajā filmā atklāsim, kā viņi domāja un kā viņiem tas izdevās – šķietami tik visaptverošā padomju Solaris okeāna centrā nolikt Cilvēku un meklēt atbildes uz mūžīgajiem jautājumiem; tiem, uz kuriem katrai paaudzei nākas atbildēt no jauna… Filma pieskaras vecmeistaru radītajām kino pasaulēm, pēta viņu iemītās pēdas starp debesīm un zemi, meklē laika, tēla un fakta saskares punktus – visu to, ko sauca un joprojām sauc par poētisko kino, visu to, ko savos darbos mums atklāj Hercs Franks, Uldis Brauns, Henrikas Šablevičius, Andress Sēts, Aivars Freimanis, Ivars Seleckis, Robertas Verba un Marks Sosārs.

Baltijas poētiskais dokumentālais kino ir iedvesmojis vairākas paaudzes – gan kino dižmeistarus, gan domātājus visā pasaulē. Tagad mēs ar šo fenomenu iepazīstināsim arī jūs.